XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – pūtēju orķestru žanra renesanse

Tulkojums no lietuviešu valodas

Teksta autors: Kazys Daugėla

Mainīgi laikapstakļi,  intensīva un bagāta pagājušo svētku nedēļas programma, dažādi jautri pasākumi, neaizmirstamas emocijas – tas viss vēl ilgi paliks atmiņā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem un viesiem, kuri norisinājās Rīgā no 6 – 12.jūlijam. Šogad pasākumā piedalījās 37 890 dalībnieku, Svētkus apmeklēja aptuveni 200 000 skatītāju. 2015.gada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenā ideja – Burt(u)Burvība. Paši svētki – tautas tradīciju ābece, kura savieno burtus un vārdus. Tāpēc latvieši varēja skaļi teikt: “Mēs esam kopā ar dziesmu, deju, mūziku!”. Svētku koncepta autore Inga Krišāne.

Pulcēja visus radošos cilvēkus. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā bija vairāk nekā 50 koncertu. Papildu ierastajiem: tautas deju svētkiem Daugavas stadionā, svētkiem Vērmanes dārzā, dziesmu dienām Mežaparkā, folkloras ansambļu koncertiem, atklāšanas ceremonijai 11. novembra krastmalā, kā arī svētku dalībnieku gājienam gar Brīvības pieminekli, tautas mākslas izstāde Lietišķās mākslas muzejā, kokļu mūzikas koncerta, koru un pūšamo orķestru konkursiem tika organizēti pat vēl divi dažādi pūtēju orķestru vakari. Šogad programmai tika pievienoti divi jauni pasākumi: mūsdienu dejas “Te mēs es@m”, un latviešu tautas instrumenta, latviešu kokles, mūzikas koncerts „Mana skārienjūtīgā kokle”.

Fakti un skaitļi: Pirmie Vispārejie Dziesmu svētki Rīgā norisinājās 1873.gadā (Lietuvā par pusgadsimtu vēlāk 1924.gadā). Tajos piedalījās 45 koru, 1003 dziedātāju un 16 orķestru. “Ja nebūtu bijuši Dziesmu svētki, tad nebūtu arī mūs,” saka latvieši. No 1960.gada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc 5 gadiem. Kopš 1964. gada Skolēnu dziesmu svētki Lietuvā tiek periodiski organizeti kā patstavīgs pasākums. Pēc Lietuvas Dziesmu svētku likuma pieņemšanas Skolēnu dziesmu svētki norisinās ik pēc 4 gadiem.

2015. gadā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kopējais budžets sasniedza 5,4 miljonus eiro, no kuriem 4,2 miljoni bija valsts finansējums, 397 758 eiro izdevās iegūt no pārdotajām biļetēm. Vairāk nekā 800 000 eiro, ieskaitot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu, tika iegūti no Svētku atbalstītājiem. Svētku dalībnieku ēdināšanai tikai iedalīti 1 350 000 eiro, izmitināšanai – 680 000 eiro.

Lietuvas jaunatnes dziesmu un deju svētku budžets tiešām šķiet pārāk pieticīgs, kā salīdzinājumu minēšu Lietuvas Dziesmu un deju svētkus, kuri norisinājās 2014.gadā, kopējais budžets sasniedza aptuveni 2,3 miljonus eiro, piedalījās 37 000 dalībnieku.     

Svētku dienasgrāmata

Vairāki pasākumi notika jau Svētku priekšvakarā. Viens no spilgtākajiemiem – 5.jūlijā, svētdienā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēja garīgās mūzikas koncerts “Lūgšana Latvijai”, kurā piedalījās Rīgas 6. vidusskolas un Rīgas J.Mediņa mūzikas skolas simfoniskie orķestri, kori, instrumentālie ansambļi un solisti, kā arī Rīgas etnisko minoritāšu skolēnu kolektīvi un instrumentālisti, kuri iepazistināja ar savu kultūru, piemēram, balalaikām. Koncertā skanēja skaistākās latviešu tautasdziesmas mūsdienu latviešu komponistu Raimonda Paula, Riharda Zaļupes, Kaspara Zemīša, Jāņa Lūsēna, Valta Pūces, Raimonda Tiguļa, Jēkaba Jančevska, Kārļa Lāča, Laura Jēkabsona, Jāņa Aišpura, Jevgeņija Ustinskovska un Riharda Dubras aranžējumā.

Pirmā diena: 6.jūlijs, pirmdiena. Oficiāli pirmā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diena sākās pirmdienas rītā ar Svētku atklāšanu un preses konferenci. Rīgas 1.Meža kapos notika jau ierastais piemiņas pasākums, kurā godināja Latvijā cienījamos Dziesmu svētku virzitājus. Pasākumā piedalījās visu novadu un pilsētu pārstāvji. Šo piemiņas pasākumu organizēja Bērnu un jauniešu centra „Altona” audzēkņu un pedagogu kolektīvs. Piemiņas kapličā (Aizsaules ielā 2A) tika izveidots pīts ziedu vainags Latvijas kontūrkartes veidolā un iedegtas lāpas – veltījums katram mūžībā aizgājušajam kultūras darbiniekam. Pasākumu muzikāli papildināja bērnu un jauniešu centra “Altona” zvanu ansamblis un Londonas karaliskās muzikas akadēmijas absolvents Mārtiņš Šmaukstelis.

 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā tika atklāta skolēnu rokdarbu izstāde “Rakstu darbi”, kura bija apskatāma visu nedēļu. Izstādē varēja apskatīt vairāk nekā 400 darbu kolekcijas no 57 novadiem un pilsētām. Žūrija, kuras sastavā bija pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem, labāko darbu autorus pēc Svētkiem apbalvoja. „Skolēnu darbos – zīmēšanā, gleznošanā, grafiskajā dizainā, tradicionālajos un netradicionālajos rokdarbos, keramikā, kokapstrādē, metālapstrādē, stikla apstrādē bija jāatspoguļo galvenā tēma - raksti,” teica projekta vadītāja Areta Raudzepa.

Pusdienlaikā Rīgas senākajā parkā, Viesturdārzā, notika Svētku ieskandīnāšana “Tikai saknes neatdot”, kurā kopā ar grupu piedalījās Latvijā populārais pop dziesmu izpildītājs Goran Gora,  Rīgas bērnu un jauniešu centru  kolektīvi -„Tonika”, „Rīga”, „Accolada”, „Uguntiņa”, „Kokle”-, un skolotāji, un pazīstami mūziķi: Uģis Krišjānis, Mārtiņš Miļevskis, Valters Sprūdis u.c.

Viesturdārzs ir īpaša vieta, jo tieši šeit, 1873. gadā notika I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kurus organizēja Rīgas Latviešu biedrība. Pēc slavenā Rīgas arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta šeit tika uzcelta pirmā Dziesmu svētku estrāde, svētkos piedalijās 45 kori, 1003 dziedātāju un 16 mūzikas orķestru. Šis parks, tautā saukts par Viesturdārzu, 1973. gada 21.jūlijā kļuva par Dziesmu svētku simbolu, kad Latvija atzīmēja pirmo Dziesmu svētku simtgadi. Parkā izveidots arhitektūras skulptūru ansamblis, kurā iemūžināti slavenu Latvijas komponistu Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa, Jāzepa Vītola, Jāņa Cimzes, Jurjānu Andreja, Emīla Dārziņa un Pētera Barisona portretu profili. Padomju laikā uz memoriāla sienas bija uzraksts “Māksla pieder tautai”, taču 20. gadsimta deviņdesmitajos gados uzraksts tika nomainīts ar Latvijas himnas autora Kārļa Baumaņa vārdiem “Dievs, svēti Latviju!”

Plkst.16.00 Dailes teātrī notika tautas deju kolektīvu Laureātu koncerts, kurā piedalījās 36 labākie no 143 deju kolektīviem, bērni vecumā no 4 līdz 19 gadiem.

Pirmās Svētku dienas nozīmīgākais pasākums notika Lielajā Ģildē, Rīgas galvenajā koncertzalē, kuru var salīdzināt ar Lietuvas Nacionālās filharmonijas Lielo zāli. Pašā Rīgas sirdī, karstās vasaras saules un laužu pūļa sakarsētajā Lielajā Ģildē, triju stundu garumā skanēja bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts “Tūkstošbalsu simfonija”. Koncertā piedalījās 24 izglītības iestāžu simfoniskie, kamermūzikas un stīgu orķestri. Tā kā vienlaikus zālē nevarēja atrasties visi 800 jaunie izpildītāji, tad visi tika sadalīti 6 apvienotajos orķestros. Programmā izskanēja Latvijas un pasaules klasiskā mūzika, kā arī mūsdienu komponistu oriģinālmūzika un latviešu tautas dziesmu orķestru apdares. Koncerta mākslinieciskais vādītājs Normunds Dreģis. Mani, kā klausītāju fascinēja jauno muzikantu un orķestru diriģentu augstais mākslinieciskais līmenis, liels orķestrantu skaits visās instrumentu grupās, kā arī interesants, gaumīgi izvēlēts repertuārs. Pārsteidza arī tas, ka vairums koncerta diriģentiem izdevās lieliski diriģēt simfonisko orķestri, ērti pielāgojot orķestra spējas jaunajiem izpildītājiem. Joprojām nespēju iedomāties, ka Lietuvas skolēnu dziesmu svētki spētu sapulcēt tādu daudzumu simfonisko orķestru un muzikantu no visas Lietuvas, kā to dara Latvijā.

Otrā diena: 7.jūlijs, otrdiena. Otrajā Svētku dienā no plkst. 10.00 rītā līdz 20.00 vakarā Lielajā Ģildē notika jauniešu pūtēju orķestru finālkonkurss. Konkursā piedalījās 23 Latvijas skolēnu pūtēju orķestri, iedalīti 3 profesionālisma grupās: C, B un A. Orķetru darbu vēroja un vērtēja starptautiska komisija, kuras sastāvā bija Ott Kask (Igaunija), Helena Sinisalo (Somija), Kazys Daugėla (Lietuva), Jānis Retenais un Guntis Kumačevs (Latvija).

Pirmā skolēnu pūtēju orķestru konkursa atlases tūre notika šī gada martā un aprīlī, dažādos Latvijas reģionos, kurā piedalījās vairāk nekā 40 kolektīvu.

Visiem C grupas orķestriem bija jāizpilda 15 minūšu gara programma. Obligātajā izpildījumā bija G.F. Hendeļa marš no operas “Scipione”. Zemakajā C grupā sacentās 8 skolēnu orķestri. Auditorija ar lielu interesi gaidīja konkursa rezultātus. Šīs grupas orķestriem bija iedalītas 6 pirmās vietas un 2 otrās vietas, taču visaugstāko komisijas vērtējumu ( 47,18 no iespējamiem 50 punktiem) saņēma Madonas Bērnu mūzikas skolas pūtēju orķestris “Vivo”, diriģents Artūrs Kloppe.

B grupas orķestriem bija jāsagatavo 20 minūšu programma. Šīs grupas obligātajam izpildījumam tika izvēlēta ļoti skaista, ar raksturu un ne visai polonēzes mūzikai atbilstoša latviešu komponista Alfrēda Kalniņa (1879-1951) “Karodziņu polonēze”, A.Griberta apdarē. Šis skaņdarbs man likās daudz sarežģītāks un prasīja lielāku profesionalitāti, nekā augstās A grupas obligātā programma. Tomēr daudzi šīs kategorijas orķestri polonēzi izpildīja ar meistarību. B grupā sacentās 8 skolēnu orķestri un tāpat tika iedalītas 6 pirmās vietas un 2 otrās. Visvairāk žūrijas balsu (46,32 no iespējamiem 50 punktiem) šajā grupā ieguva Rīgas Pāvula Jurjāņa mūzikas skolas pūtēju orķestris, diriģents Māris Martinsons.

Augstajā A grupā, obligātajam izpildījumam tika izvēlēta mūsdienu latviešu komponista A. Aitmaņa sakomponētā trīsdaļīgā svīta “Trīs latviešu tautasdziesmas”, kurā izmantotas izteiksmīgas latviešu tautasdziesmu melodijas. Šīs grupas orķestriem bija jāsagatavo 25 minūšu programma. A grupā sacentās 7 jauniešu orķestri un visiem orķestriem tika iedalītas pirmās vietas. Tomēr lielāko žūrijas vērtējumu (48,83 no iespējamiem 50) ieguva vairāku konkursu uzvaretājs, Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris, diriģents Haralds Bārzdiņš. Šī visā Latvijā slavenā orķestra programmā bija pārsteigums: M. Ravels “Bolero”, nedaudz saīsināta ASV komponista un aranžētāja Jay Bocook lieliski skanoša pūtēju orķestru versija. H. Bārzdiņa vadītais kolektīvs no citiem izcēlās ar intonācijas precizitāti, līdzsvarotu skaņu, stila, ansambļa un mūzikas izjūtu. Orķestris ļoti izteiksmīgi izpildīja ne tikai obligāto programmu, bet arī pazīstamā latviešu komponista Imanta Kalniņa skaņdarbu no kinofilmas “Pūt, vējiņi!” J.Raslava apdarē. Haralds Bārzdiņš vada orķestri kopš tā dibināšanas, 1975.gada. Šobrīd galvenajā orķestrī (to ir trīs) spēlē aptuveni 50 mūziķu, pārsvarā tie ir Rīgas 6.vidusskolas skolēni un bijušie audzēkņi vecumā no 10 līdz 25 gadiem. Šis kolektīvs ir slavens ne tikai Latvijā, bet ir arī daudzu Eiropas valstu konkursu uzvarētājs. Haralds Bārzdiņš priecājas, ka pilsētas pašvaldība un sabiedrība spēj parādīt orķestrī spēlējošo jauniešu perspektīvas. Katru gadu 150 skolēnu mēģina iekļūt orķestrī, pieņemti tiek tikai 30. Vecāki ir ļoti ieinteresēti, lai viņu bērni spēlētu šajā kolektīvā, jo šeit tiek attīstītas personības.

Otrdien no plkst.12.00 starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā pirmo reizi notika jauns pasākums: mūsdienu deju koncerts “Te mēs es@am”, kurā piedalījās aptuveni 2000 mūsdienu deju dejotāji. “Šis koncerts bija kā eksperiments, deju šova audzēkņiem bija iespēja demonstrēt mūsdienu deju dažādību un mūsu unikālo kultūras pasauli, ar kuru saduras jaunā paaudze: mobīlie telefoni, planšetes, datorspēles. Pamēģinājām savienot modernās tehnoloģijas un deju,” teica koncerta vadītājs Valters Sīlis. Speciāli šim koncertam mūziku ar videoprojekcijām izveidoja un izpildīja grupa “Instrumenti”. Koncerta makslinieciskā vaditāja Edīte Ābeltiņa, scenogrāfe Ieva Kauliņa.

Trešā diena: 8.jūlijs, trešdiena. No plkst.10.00 līdz 20.00 Rīgas Latviešu biedrības namā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika koru finālkonkurss. Visās kategorijās sacentās 73 Latvijas skolēnu kori, kuri pirms tam izgājuši cauri atlases skatei. Koru uzstāšanos vērtēja žūrija trīs sastāvos. Jaukto koru meistarību vērtēja Māris Sirmais (žūrijas priekšsēdētājs), Ēriks Ešenvalds, Lauris Goss, Jānis Liepiņš un Ilze Arne. 5.-9. klašu un apvienoto 5.-12. klašu skolēnu korus, kā arī meiteņu korus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Arvīds Platpers (žūrijas priekšsēdētājs), Kaspars Ādamsons, Andris Sējāns, Irēna Nelsone, Andris Veismanis. Zēnu korus vērtēja Jānis Erenštreits (žūrijas priekšsēdētājs), Jānis Ozols, Jānis Baltiņš, Ansis Sauka un Selga Mence.

Šī diena bija vairāk veltīta latviešu tautas mūzikas, folkloras iepazīšanai. No plkst. 11.00 lidz 17.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pagāja Latvijas reģionu folkloras kopu individuālās programmas ar nosaukumu “Riti Raiti”.

Padomju laikos celtās augstceltnes, kas ir vissaugstākā ne tikai Rīga, bet visās Baltijas valstīs, iekārtotajā koncertzālē “Rīga” plkst.18.00 notika tautas mūzikas koncerts “Lai balstiņas tālu skan!”. Staļina ēras arhitektūras pieminekļa atjaunotajā zālē uzstājās skolēnu tautasdziemu un deju ansambļi, lauku kapellas, kokļu, sitamo un dažādu citu instrumentu ansambļu kolektīvi no visiem Latvijas reģioniem. Koncertā izskanēja populārākās latviešu tautasdziesmas, tika prezentēti dažādu reģionu kultūras mantojumi: tautasdejas, dziesmas, apģērbi, stāsti, joki utt. Dažādi kolektīvi tika atjautīgi savienoti vienā idejā. Daudz uzslavas vārdus izpelnījās koncerta vadītāji Jolanta Strikaite – Liepiņa un Jānis Strazdiņš, kuri tieši kontaktējās ar auditoriju, skaistās balsīs izdziedāja tautasdziemas, spēleja tautas spēles, izveidoja jauku atmosfēru.

Koncerta beigās, vairākas reizes skanēja šim koncertam speciāli tapušais Valda Zilvera četrdaļīgais jaundarbs “Danco, danco, Tu, saulīte!” visu Latvijas tautas mūzikas koncerta dalībnieku izpildījumā. Pēc koncerta, komponista, V.Zilverim jautāja, kura Latvijas reģiona tautas mūzika tika izmantota, uz ko komponists atbildēja, ka radīja oriģinālu mūziku, kas tuva Latvijas tautas melodijām, izmantojot tikai tautas vārdus. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Grigalis, muzikālais vadītājs Valdis Zilveris, scenogrāfs Reinis Suhanovs, projekta vadītāja Antra Strikaite.

Trešdienas vakarā 11. novembra krastmalā notika tradicionālā XI Latvijas skolēnu un jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas ceremonija, kur pulcējās desmit tūkstoši svētku dalībnieku, skolotāju, vadītāju un diriģentu. Svētku atklāšanas koncerts bija tāds kā visu Dziesmu un deju svētku kopsavilkums. Koncerta dalībnieki nepārtraukti nomainīja viens otru, iepazīstinot sapulcējušos publiku ar svētku rakstu zīmēm un atribūtiku, visām Svētku pasākumu mākslas formām un žanriem, kuri notika Rīgā visas nedēļas garumā. Koncerta dalībniekus un sapulcējušos publiku sveica Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa. Visvairāk applausu tika veltīti populārajam Latvijas dziedātājam Renāram Kauperam, koncerta beigās izskanot dziesmai “Mana dziesma”. Pasākuma beigās, Daugavas otrajā krastā debesīs bija vērojama krāsaina uguņošana.

Ceturtā diena: 9.jūlijs, ceturtdiena. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmu daudzveidoja divi dažādi koncerti, veltīti pūtēju orķestru žanram. Ceturtdienas vakarā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika pūtēju orķestru koncerts “Taures sauc”. Koncertā uzstājās 41 orķestris – 1600 dalībnieku no visas Latvijas. Vairak nekā divu stundu ilgajā programmā izskanēja Latvijas komponistu oriģinālmūzika, tautasdziesmas, klasisku un populāru skaņdarbu aranžējumi. Koncertā uzstājās apvienotie un labākie Latvijas skolēnu orķestri, maksimāli demonstrējot pūšamo instrumentu spējas un iespaidīgus orķestru defile priekšnesumus, kas Latvijā pēdējo gadu laikā ir strauji uzlabojusies. Katrs reģions uzstājās ar 3 vai 4 priekšnesumiem, īpašu deju izpildījumu. Īsos pārtraukumus starp patstāvigi mainīgajiem orķestriem aizpildīji Latvijas Republikas Zemessardzes jauniešu pūtēju orķestris, diriģents Andis Karelis un vīru koris “Vilki”. Šo orķestri klausījos ļoti uzmanīgi, mani kā klausītāju priecēja augstais izpildījums, saliedēts un kvalitatīvs apvienoto orķestru sniegums. Bija skaidrs, ka slēgtās telpās bija labākas atskaņošanas iespējas, radoši tika izmantotas mūsdienu audiovizuālās iekārtas. Speciāli šim pasākumam tika radīti rotaļīgi animāciju videoklipi saistībā ar dūdām. Pat visiem šī koncerta diriģentiem tika izveidotas īpašas horeogrāfiskas kustības, lai dažādotu pasākuma noskaņu. Šīs radošās, krasainās koncepcijas autore, horeogrāfe, deju skolotāja un vadītāja bija Ilze Līviņa. Projekta vadītājs Egils Šķetris.

Koncerta priekšvakarā pieaicinātais Svētku virsdiriģents, ilggadējais orķestra “Auseklītis” vadītājs Haralds Bārzdiņš ar prieku atzīmēja, kad pēdējo gadu laika Latvijas orķestru līmenis ir zināmi cēlies. “Ja agrāk lauku reģionos, dzirdot spēlējam tādus pūšamos instrumentus kā klarnetes, saksofonu bija jūtams tāds kā diletantisms, skolotāju un diriģentu trūkums, tad šobrīd šis jautājums jau ir atrisināts. Pateicoties augstajam orķestra izpildījumam, uz pūtejiem jau skatās ar lielāku cieņu. Tiekoties ar izciliem diriģentiem, kaimņvalstu profesionāļiem ikdienas sarunās, man prieks dzirdēt citus sakām – jūs esat daudz izdarījuši, esat gājuši uz priekšu. Šogad lielu rezonansi ieguva kustīgais orķestris. Koncertā Ķīpsalā mēs parādīsim, ka orķestri var spēlēt ne vien stāvot, bet arī izpildot dažādas kustības. Mēs atteicāmies no stacionārajiem nošu turētājiem, orķestris kļuva mobils, vienlaicīgi varējam spēlēt un dejot,” tā komentēja koncerta “Taures sauc” programmas mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Haralds Bārdziņš.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, plkst. 19.00 skanēja folkloras konkursa uzvarētāju koncerts “Gudru ņēmu padomiņu”.

Piektā diena: 10.jūlijs, piektdiena. Plkst.10.00 pie Brīvības pieminekļa notika folkloras kopu koncerts “Rotaļu raksti”. Programmā piedalijās 21 Latvijas folkloru kolektīvs, dejojot un dziedot populāras latviešu tautas rotaļas. Rotaļa ir viens no demokrātiskākajiem folkloras žanriem, jo tajā var piedalīties neierobežots dalībnieku skaits, kuri dzied, kustas, runā, tēlo un katrai situācijai pielāgojas improvizējot un spēlējot.

Piektdienas vakarā, lietum nedaudz līstot, laukumā pie Brīvības pieminekļa notika lielisks Pūtēju orķestru defile programmas koncerts. Atgādināšu, ka "défilé" franču valodā nozīmē “parāde”; "défiler" - maršēt. Gandrīz divu stundu ilgajā koncertā varēja iepazīties ar 9 labākajiem maršējošajiem Latvijas skolēnu orķestriem. Slikto laiku apstākļu dēļ koncertā nepiedalījās tikai 3 jaunāko grupu kolektīvi. “Latvijas skolēnu pūšamo orķestru defile–orķestra izpildītais skaņdarbs ar kustībām, kā atsevišķs žanrs parādījās 2002.gadā, un no tā laika tapa par tradīciju, neatņemamu Rīgā notiekošo festivālu daļu. Pūtēju orķestru defile ir atraktīvs pasākums skatītājiem, pilsētas viesiem, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu. Tas ir kā mazs uzvedums, kurā orķestrim ir jāmāk ne tikai labi spēlēt, bet arī veidot horeogrāfiskus zīmējumus, gājienus. Tas viss prasa ieguldīt divtik pūļu gan orķestru dalībniekiem, gan to vadītājiem, toties rezultāts – vienreizējs,” saka instrumentālās mūzikas projektu vadītājs Egils Šķetris.

Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.00 notika vēl kāds interesants pasākums. Lielajā Ģildē pirmo reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notika latviešu tautas instrumenta – kokļu mūzikas koncerts “Mana skārienjūtīga kokle”. Divu stundu ilgajā koncertā uzstājās vairak nekā 200 jauno koklētāju no visas Latvijas. Visu piektdienu notika dažādi koncerti Rīgas pilsētas ielās, Botāniskajā dārzā, “Lido” atpūtas centrā un pie Kultūras nama “Ziemeļblāzma”.

Sestā diena: 11.jūlijs, sestdiena. Sestdien iespaidīgajā tautasdeju lielkoncertā piedalījās 684 tautasdeju kolektīvi ar 18339 dejotājiem no visas Latvijas stūriem, no kuriem 1400 piedalījās 8 horeogrāfiskajās ainās, koncertā varēja skatīt 28 sagatavotas masu dejas. Tautas deju lielkoncerts, ar nosaukumu “Līdz varavīksnei tikt” notika Rīgas stadionā “Daugava” no plkst.19.00. Stadions pulcēja vairāk nekā piecus tūkstošus skatītāju (pirms rekonstrukcijas stadionā ietilpa virs 10 000 skatītāju), tika uzstādītas speciāli izgatavotas autobusu imitācijas, kas ne tikai aizsedza publikas skatu uz esošo kravas dzelzceļa staciju, bet arī lieliski kalpoja lielajai dejotāju plūsmai par izeju un ieeju laukumā. Koncerta ideja bija izstrādāta ļoti radoši, spilgti atspoguļojot patriotiskumu, ģimenes tradīciju vērtības. “Koncerta ideja ir par mazu meitenīti Artu, kura vēlas aizsniegt varavīksni – ceļojot ar autobusu, izjūt piedzīvojumus un sapņus, piedzīvo savu pieaugšanu. Pirmo reizi koncerta norise tika papildināta ar īpašām horeogrāfiskajām ainām, kuras dejotāji ne tikai dejoja, bet arī dziedāja,” stāstīja viena no koncerta mākslinieciskajām vadītājām Indra Ozoliņa.

Pirms Svētkiem notikušajās atlasēs piedalījās dažāda skolas vecuma 27 500 dejotāju, no kuriem 16 500 tika izvirzīti dalībai koncertā. Pasākumā arī piedalījās pirmskolas vecuma bērnu deju kolektīvi. Vecākajiem skolu jaunatnes tautas deju ansambļiem vajadzēja iemācīties četras obligātās un viena pašu izvēlēta deja. Visas tautas dejas savienoja viena tematika. Šogad deju svētku tēma bija par augšanu, piemēram, deja “Maize aug”. Katram deju kolektīvam bija jāuzstājas sava reģiona tautas tērpos, uz ko atlases skatēs stingri skatījās. Deju kolektīva uzstāšanās vērtējumā skatēs, no 50 punktiem 10 punkti tika piešķirti tautastērpiem. Šoreiz dejotāji varēja justies labi, dejojot uz kvalitatīva stadiona seguma, kas neslīdēja un nesamirka – stāstīja viens no šī koncerta mākslinieciskajiem vadītajiem Agris Daņiļevičs.

Viena no koncerta svarīgākajām un emocionālākajām epizodēm bija improvizētais futbola mačs, kurā par galveno tiesnesi bija iecelts pats koncerta mākslinieciskais  vadītājs Agris Daņiļevičs. Šīs epizodes finālā visi dejotāji kopā ar “futbolistiem” laimīgi un lepni dziedāja Latvija himnu.

Koncerta programma un visa šī koncerta atribūtika tika radoši sasaistīta ar autobusu pasažieru biļeti: ceļa zīmēm (koncepta autore) Arta Melnalksne, Inga Cimiņa un Ēvalds Ābelskalns, maršruta sastādītājs (režisore) Inga Cipe, šoferis (projekta vadītāja) Ilze Mažāne, navigācija (mākslinieciskie vadītāji) Indra Ozoliņa, Inga Pulmane un Agris Daņiļevičs, kartes sastādītājs (scenogrāfija) Reinis Suhanovs, kasieris (organizators) Latvijas valsts izglītības centrs, biļešu kontrolieri (laukuma asistenti), stūrmaņi (deju virsvadītāji).

Septītā diena: 12.jūlijs, svētdiena. Tāpat kā Lietuvas Dziesmu svētkos, tā arī XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, piedaloties pūtēju orķestriem, par kulmināciju kļuva dalībnieku svētku gājiens “Ābēcēdē...uūvēzēžē” un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē 12.jūlijā.

Neskatoties uz to, ka sestdienas vakarā, noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā, jaunākie dalībnieki spēku izsīkumu dēļ sāka zaudēt samaņu, pat tika hospitalizēti, un nakts vidū Svētku gājiens tika oficiāli atcelts – apvienojot tūkstošiem jauno dejotāju, dziedātāju, muzikantu un viņu vadītājus, tas tomēr notika. Tas tika plaši aprakstīts Latvijas medijos, īpaši krievu, ar vēlmi aizēnot tik labi noorganizētos un izdevušos svētkus. Dalībnieki, tērpušies tautastērpos, gāja sadevušies rokās, jautri dziedot un dejojot, saposušies Svētkiem ar vainagiem un ziedu pušķiem. Skatīt gajienu, kas notika divās plūsmās Rīgas ielās, bija sapulcējies liels skatītāju pūlis, kas atbalstīja gājiena dalībniekus ar sirsnīgiem applausiem un svētku noskaņojumu. Gajienā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar sievu Ivetu, ģērbušies tautastērpos. Kā teica Svētku organizatori, gajienā piedalījās aptuveni 98% no visiem svētku dalībniekiem, brīvprātīgi izsakot velmi piedalīties tajā.

Svētdien plkst.19.00 Mežaparka Lielajā estrādē sākās Svētku noslēguma koncerts “Manā dziesmā tu...”. Divarpus stundu garajā koncertā piedalījās 331 skolēnu koris – 13 000 dalībnieku, 28 pūteju orķestri – 900 dalībnieku, 43 folkloras ansambļu – 800 dalībnieku, ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi. Pēc notikušā incidenta un pārtrauktā ģenerālmēģinājuma tika izlemts saīsināt noslēguma koncerta programmu, tomēr no programmas tika izņemts tikai viens priekšnesums: apvienotais pūtejorķestris triju skaņdarbu vietā izpildīja divus. Iespaidīgajās 13 000 bērnu un jauniešu skanošajās balsīs tika izceltas latvju tautas tradīcijas, tādas vertības kā ģimene, mīlestība. Papildus visām skanīgi izdziedātajām dziesmām gribu atzīmēt, ka koncerta beigās tika izpildīta latviešu komponista Mārtiņa Brauna un leģendarā latviešu dzejnieka Raiņa, patriotiskā dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”, 20 000 skatītājiem stāvot kājās, tā tika atkārtota. Interesanti, ka daudzreiz izskanejusī dziesmas melodija, tagad bieži dzirdama ari Katalonijā. 2014. gadā dziesmas melodija tika oficiāli izmantota Katalonijas neatkarības atdzīšanas himnai “L‘arais es Hora” (“Ir laiks”), vārdus sarakstīja kataloniešu dzejnieks. Koncertā tāpat arī piedalījās zināmu dziesmu autori, R. Pauls, M. Brauns, izpildot savus skaņdarbus uz klavierēm kopā ar K. Lāča vadīto instrumentālo ansambli kora pavadījumā. Uz mani atstāja labu iespaidu  dziesmu secība: gaumīgas, melodiskas, paliekošas atmiņā un ne pārāk modernizētas. Acīmredzot to ietekmēja balsošanā izvēlētais repertuārs. Tiem, kuri vēlējās piedalīties Dziesmu un deju svētkos bija jāiemācas 23 dziesmas un Latvijas himna, ko atlases skatēs vērtēja kompetenta žūrija.  Svētku noslēguma koncerta „Manā dziesmā tu...“ mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks un Edgars Vītols, režisore Mirdza Zīvere, virsdiriģents Jānis Erenštreits.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Vērmanes dārzā  notika tautas amatu darbu tirdziņš  “Burtiski Burvīgs Burziņš”, kura laikā tika īstenots projekts  “Mēs rakstām sevi Dziesmusvētkos”  - jauniešiem un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Visus Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumus tiešraidē raidīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, reportieri par visu informēja plaši un operatīvi. Plašāku informāciju par pagājušajiem XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem atradīsiet  Svētku oficiālajā mājaslapā www.dziedundejo.lv.

Pūteju orķestru žanra renesance Latvijā.  Pirms 10 gadiem, kad Rīgā notika IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, man bija iespēja piedalīties Latvijas skolu jaunatnes pūtēju orķestru noslēguma koncerta vērtēšanā. Ievēroju, ka 10 gadu laikā ir strauji pacēlies Latvijas orķestru mākslinieciskais līmenis. Orķestru iedalīšana kategorijās pēc skaņdarbu izpildīšanas līmeņa ir pamatota un praktiski pielietota metode. Atšķirībā no Latvijas Lietuvā pūtēju orķestru sacensības, kurās piedalās piecu dažādu kategoriju un tipu oreķstri (ne tikai skolu jaunatnes orķestri) notiek katru gadu. Latvijā populāri ir jauktie koncertu orķestri (symphonic bands). Ik gadu notiekošās pūtēju orķestru skates Paņevežā, Lietuvā, ir atvērtas arī citu valstu orķestriem,  un bieži vien uz Paņevežu atbrauc arī brāļu ļatviešu pūtēju orķestri. Latvijas orķestri Paņevežā ierodas nopietni sagatavojušies un iegūst augstākās  balvas. Tāpat arī atšķiras abu valstu vērtēšanas kritēriji. Latvijas pūtēju orķestru konkursa dalībnieki, kuru vērtējums ir 45-50 punkti, saņem I vietas diplomu ar izcilību, saņemot 38-44 punktus – I vietas diplomu, 32-38 punktus – II vietas diplomu, 25-32 punktus – III vietas diploma. Tāda veidā gandrīz visiem konkursa dalībniekiem ir iespēja tikt pie apbalvojuma.

Latvijas orķestru muzikālo līmeni var daudz slavēt: lielākā daļa orķestru spēlēja “tīri”, vērojams elastīgs dinamikas klāsts, diezgan izteiksmīgi veicot dažādus “štrihus”, ieskaitot tos, kas raksturīgi vieglajai mūzikai un džezam. Labu iespaidu atsāja visu redzēto Latvijas orķestru diriģentu augstais, profesionālais līmenis, kā arī organizēta, operatīva visu muzikantu uzkāpšana un nokāpšana no skatuves. Neredzēju, ka jauniešu orķestri spēlētu kopā ar skolotājiem, nolīgtiem profesionāļiem, kā tas dažkārt mēdz notikt Lietuvas pūtēju orķestru konkursos, kuros piedalās daži skolu jauniešu orķestru “gudrinieki”, liekot apšaubīt  konkursa godīgumu.

Vērtējot pagājušo konkursu un prognozējot Latvijas pūtēju orķestru nākotni, var priecāties, ka starp orķestrī spēlējošajiem skaistajiem un  talantīgajiem jauniešiem, lielu daļu ieņem meitenes, kuras spēlē dažādus pūšamos un sitamos instrumentus. Orķestri izpilda daudzveidīgākus repertuārus, izmanto rietumu komponistu skaņdarbus pūtēju orķestriem. Varbūt nedaudz problemātisks paliek jautājums saistībā ar valsts repertuāru.  Pat pirms Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas pūteju orķestri sāka strauji izzust un piedzīvot grūtus laikus. Nav šaubu, ka pie šī procesa noveda visas padomju sistēmas sagruvums. Lietuva, agrāk neka Latvija un Igaunija, pirms 15 gadiem, pateicoties R.Viliam un viņa biedrības iniciatīvai, uzsāka aktīvu skolēnu pūtēju orķestru atdzīvināšanu. Tomēr šobrīd ir acīmredzams, ka latvju jauniešu orķestri paliek arvien kuplāki un stiprāki. Šajā progresējošajā procesā vislielāko ieguldījumu ir devis Valsts izglītības satura centrs, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.  Atbildīgais par instrumentālās mūzikas žanra attistību ir Latvijas Izglītības in zinātnes ministrijas Valsts skolu vecākais referents Egils Šķetris un divi viņa asistenti. Par tādu amatu Lietuvas izglītības sistēmā nav dzirdēts. Lietuvā pašlaik ierasts saukt kultūras un izglītības darbiniekus par speciālistiem. Lietuvas tautas kultūras centra amatieru pūtēju orķestra atbildīgie darbinieki ir tikai uz pusslodzi, kaut gan Lietuvā pūtēju orķestru ir daudz vairāk nekā Latvijā un vēl vairāk Igaunijā. Problēma ir Lietuvas izglītības reformā, kur skolēniem ir jāmaksā par  pēcstundu aktivitatēm. Skolās strādājošiem māksliniekiem nav stimula strādāt. Ja skolai trūkst naudas, tad mākslas virzienam tās vispār nav. Piemēram, agrāk katrā skolā bija obligāti jābūt korim un orķestrim, tagad tas vairs tā nav. Kultūras ministrija skolām nepieprasa, lai būtu mākslas grupas, kaut arī skolu mākslinieciskie kolektīvi  piedalās  lielajos dziesmu svētkos. Visas šīs problēmas kaimiņiem latviešiem izdodas risināt daudz labāk.

Lietuvā par Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšanu rūpējas Lietuvas tautas kultūras centrs, Latvijā – Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Dziesmu svētku fonds, Igaunijā – Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonds. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus organizē Valsts izglītības satura centrs, Lietuvā skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšana ir uzticēta M.K. Čurļoņa mākslas skolai.

Ar ko mēs līdzināmies latviešiem? – jautāju XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektorei, Latvijas Valsts izglītības satura centra direktora vietniecei Agrai Bērziņai: “Es  neuzdrošinātos apsvērt etnisko vai vēsturisko līdzību, bet to, ka mums ir līdzīgas dziļas muzikālās tradīcijas, var teikt droši.  Visi labi zinām, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas “dziesmotās revolūcijas” paātrināja mūsu krastu brīvību. Dziesmu svētki, kas notiek no pagājušā gadsimta līdz mūsdienām, ir kļuvuši par UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma daļu, spilgti ilustrējot  triju Baltijas tautu nozīmīgo ieguldījuma daļu pasaules kultūrā.”

 

Raksta oriģināls lietuviešu valodā: http://ejuz.lv/663

 

 

 

Lieldraugi:

Atbalsta:

Atbalstītājs #12Atbalstītājs #9Atbalstītājs #11

Informē:

https://www.draugiem.lv/