Dziesmusvētkos – svētku tradīcija un laikmetīgi jauninājumi

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertos gaidāmi daudzi jauninājumi, kas svētku tradīcijā ievīs laikmetīgus akcentus, kā arī būtiski paplašinās svētkiem raksturīgo notikumu māksliniecisko risinājumu amplitūdu.

Pirmo reizi Svētku vēsturē notiks Garīgās mūzikas koncerts “Lūgšana Latvijai” (5.julijā, Sv.Pētera baznīcā), kurā piedalīsies kori no vispārizglītojošajām skolām un mūzikas skolām, simfoniskais orķestris, instrumentālisti un solisti. Skanēs Latvijā dzīvojošo tautu garīgās dziesmas, kuras speciāli šim koncertam aranžējuši latviešu mūsdienu komponisti R.Pauls, R.Zaļupe, K.Zemītis, J.Lūsēns, V.Pūce, R.Tiguls, J.Jančevskis, K.Lācis, L.Jēkabsone, J.Aišpurs, J.Ustinskovs un R.Dubra. “Koncerts iecerēts kā savdabīgs muzikāls uzvedums, kurā apvienosies Latvijā dzīvojošu tautību kultūras un vērtības. Koncerts būs kā Noasa šķirsts – mūzikā skanēs vārdi, kas katrā valodā skan citādāk, bet to jēga saprotama ikvienam, un tie kopā likti veido stiprus balstus, kas ļauj Noasa šķirstam peldēt pretim mieram un savstarpējai sapratnei. Dažādu tautu garīgās mūzikas apdarēm īpašu kolorītu piešķirs arī katrai tautai raksturīgie mūzikas instrumenti – kokle, balalaika, akordeons u.c.,” stāsta viens no koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Ēriks Ešenvalds. Kopā ar viņu koncertu veido arī Māris Sirmais un režisore Margo Zālīte.

Īpašā lielkoncertā pirmo reizi pulcēsies arī vairāk nekā 200 kokļu ansambļu dalībnieki – 10.jūlijā Lielajā ģildē notiks kokļu mūzikas koncerts “Mana skārienjūtīgā kokle”. “Mūsdienās bērni meistarīgi darbojas ar skārienjūtīgām ierīcēm – telefoniem, datoriem, bet daudzi tikpat meistarīgi spēj ar savu pieskārienu ievibrēt instrumentu stīgas un mūsu sirdis. Koncertā, kurā atklāsim vārda “kokle” burtus, varēs iepazīt kokli visplašākajā izteiksmes līdzekļu spektrā – no entokokles līdz akadēmiskajai, no tautas dziesmai līdz laikmetīgai mūzikai. Koncerta programmā ir iekļautas arī pašu koncerta dalībnieku aptaujās populārāko dziesmu apdares no Prāta Vētras, Metallica u.c. grupu repertuāra. Koncerta noslēgumā skanēs Valta Pūces darba pirmatskaņojums, kurā muzicēs visi notikuma dalībnieki,” par koncerta ieceri stāsta mākslinieciskā vadītāja Kristīne Ojala.

Pirmo reizi notiks arī mūsdienu dejas lielkoncerts - 7.jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala” notiks koncerts “Te mēs es@m”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Edīte Ābeltiņa, režisors Valters Sīlis un scenogrāfe Ieva Kauliņa. “Šis koncerts zināmā mērā ir eksperiments. Ja līdz šim mūsdienu deja Svētkos tika pārstāvēta koncertā, kurā katrs kolektīvs izpilda savu deju, tad šoreiz – visi kolektīvi vienosies dejas uzvedumā. Koncertā būs iespēja novērtēt mūsdienu dejas dažādību un to unikālo kultūras pasauli, kurā darbojas daudzi bērni. Mēģināsim apvienot arī mūsdienu tehnoloģijas un deju – uz skatuves bērni darbosies gan ar telefoniem, gan planšetēm,” stāsta režisors Valters Sīlis. Uzvedumam speciālu mūziku ir uzrakstījusi grupa “Instrumenti”, kas arī paši muzicēs koncertos.

Pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskais vadītājs Haralds Bārzdiņš īpaši akcentā pūšamo instrumentu orķestru renesansi skolu jaunatnes vidū, kā arī kolektīvu snieguma augsto kvalitāti. “Orķestri ir lieliskā formā visās instrumentu grupās. Mūsu kaimiņvalstu kolēģi ar skaudību atzīmē mūsu orķestru kvantitāti un kvalitāti, kā arī strauji progresējošo defilē kustību. Koncertā Ķīpsalā 9.jūlijā orķestri nemuzicēs ierastā veidā ar pultīm – mēs būsim kustībā, centīsimies apvienot horeogrāfisko zīmējumu ar meistarīgu muzicēšanas kvalitāti.”

Arī deju lielkoncertā “Līdz varavīksnei tikt” Daugavas stadionā gaidāmas novitātes. “Koncerts ir veidots kā stāsts par mazu meiteni Artu, kas grib nokļūt līdz varavīksnei – kopā ar meitenes piedzīvojumiem izdzīvosim viņas augšanu un sapņus. Pirmo reizi koncerta struktūru papildinās īpaši veidotas horeogrāfiskās ainas. Dejotāji ne tikai dejos, bet arī dziedās,” stāsta viena no koncerta mākslinieciskajām vadītājām Indra Ozoliņa. Koncertā piedalīsies 18339 dejotāji, no kuriem 1400 piedalīsies horeogrāfiskajās ainās. Koncerta radošā grupa – mākslinieciskie vadītāji Indra Ozoiliņa, Inga Pulmane, Agris Daņiļevičs (horeogrāfisko ainu autors), režisore Inga Cipe un scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Noslēguma koncertu “Manā dziesmā tu” veido mākslinieciskie vadītāji Gints Ceplenieks un Edgars Vītols, režisore Mirdza Zīvere, scenogrāfi Jānis un Maija Jansoni. “Noslēguma koncerts Mežaparkā ir latvietības un patriotisma lādiņš. Te satiksies visas svētku tradīcijai tik būtiskās nozares – dziesma, deja, folklora un pūtēju orķestru muzicēšana. Koncertā izskanēs Valta Pūces, Ērika Ešenvalda, Kārļa Lāča, Andra Sējāna un Raimonda Paula darbu pirmatskaņojumi”, stāsta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Gints Ceplenieks.

Lieldraugi:

Atbalsta:

Atbalstītājs #12Atbalstītājs #9Atbalstītājs #11

Informē:

https://www.draugiem.lv/